Es nocirtu koku savā īpašumā un saņēmu sodu, daru zināmu citiem

Kāpēc tā notiek un kā izvairīties no problēmām

It kā šķiet vienkārši: iestādīji koku savā pagalmā, izaudzis – gribi nozāģēt. Taču realitātē viss izrādās daudz sarežģītāk. Stāsti par to, kā privātmāju īpašnieki saņem sodus par savā teritorijā nozāģētiem kokiem, diemžēl nav retums. Kāpēc tā notiek un kā nenonākt līdzīgā situācijā? Mēģināsim saprast.

Kāpēc koka nozāģēšana savā pagalmā var būt nelikumīga? Galvenais iemesls – zaļo stādījumu aizsardzība. Valsts un pašvaldības cenšas saglabāt un palielināt koku skaitu pilsētās un ciemos, jo tie veic būtiskas ekoloģiskās funkcijas:

-attīra gaisu,

-rada ēnu,

-samazina trokšņu līmeni,

-stabilizē mikroklimatu,

-uzlabo teritorijas estētisko izskatu.

Kāpēc gurķi aug šķībi un rūgti – noskaidrosim kāpēc un kā to labot

Tāpēc, pat ja koks aug jūsu privātajā īpašumā, tā nozāģēšanu var regulēt šādi normatīvie akti:

1.Pašvaldības saistošie noteikumi par labiekārtošanu un koku aizsardzību. Katram novadam vai pilsētai ir savi nosacījumi, kas regulē koku stādīšanu, kopšanu un nozāģēšanu.

2.Likums par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām. Ja koks aug šādā zonā, tā ciršanai vajadzīga īpaša atļauja.

3.Aizsargājamo koku noteikumi. Atsevišķas sugas un eksemplāri var būt iekļauti aizsargājamo koku sarakstā, kas nozīmē, ka tos nedrīkst nozāģēt bez saskaņošanas.

Kādos gadījumos koka nozāģēšanai nepieciešama atļauja

Parasti atļauja nepieciešama, ja:

-Koks sasniedzis noteiktu stumbra diametru. Piemēram, Rīgā atļauja vajadzīga, ja lapu koks ir resnāks par 20–30 cm (atkarībā no sugas) vai skuju koks – resnāks par 20 cm. Citos novados parametri var atšķirties.

-Koks pieder pie īpaši vērtīgām sugām. Piemēram, ozols, liepa, kļava, priede, dižskābardis un citas.

-Koks aug īpašā režīma zonā. Tas var būt dabas parks, kultūrvēsturiski nozīmīga teritorija vai pilsētvides aizsargājamais objekts.

-Koks ir atzīts par avārijas vai bīstamu. Šādā gadījumā nepieciešams arborista vai būvvaldes atzinums, kas apstiprina, ka koks apdraud cilvēkus vai īpašumu.

Foto – Pixabay

Kartupeļu spagetti -mani bērni tos varētu ēst katru dienu, neizmērāmi garšīgi un interesanti

Kas notiks, ja nozāģēt koku bez atļaujas

Koka nozāģēšana bez atļaujas Latvijā paredz administratīvo atbildību. Tas nozīmē:

1.Naudas sodu. Atkarībā no koka izmēra, sugas un nodarītā kaitējuma sods var sasniegt vairākus simtus vai pat vairākus tūkstošus eiro.

2.Kompensācijas stādījumus. Pašvaldība var noteikt pienākumu iestādīt jaunus kokus nozāģētā vietā vai segt zaudējumu aprēķinu naudā.

Kā izvairīties no soda par koka nozāģēšanu savā pagalmā? Lai nenonāktu nepatīkamā situācijā, ieteicams izpētīt vietējos saistošos noteikumus. Noskaidrojiet, kādi ir nosacījumi jūsu pašvaldībā. Informācija parasti ir atrodama administrācijas mājaslapā vai būvvaldē.

Pārbaudīt koka parametrus. Izmēriet stumbra diametru 1,3 m augstumā, nosakiet sugu, pārliecinieties, vai tas nav īpaši aizsargājams. Noskaidrot, vai nepieciešama atļauja. Ja rodas šaubas, konsultējieties ar būvvaldi vai pašvaldības speciālistu. Saņemt oficiālu atļauju. Ja koks ietilpst noteikumos, iesniedziet pašvaldībā iesniegumu. Jānorāda īpašuma adrese, jāuzrāda īpašumtiesību dokumenti, un, ja nepieciešams, jāpievieno arborista atzinums.

Sakārtot dokumentus pirms darbu uzsākšanas. Pirms ciršanas uztaisiet foto vai video, kas apliecina koka stāvokli un izmērus. Ko darīt, ja jau nozāģējāt koku un saņēmāt sodu? Šādā gadījumā ieteicams: Iepazīties ar lēmumu. Pārbaudiet, vai tajā norādīti visi pamatojumi un normatīvo aktu atsauces. Novērtēt pamatotību. Vai koks tiešām bija aizsargājams, vai stumbra diametrs pārsniedza noteikto robežu?

Pārsūdzēt, ja sods šķiet nepamatots. To var darīt Administratīvajā tiesā. Samaksāt sodu, ja nepiekrītat pārsūdzēšanai. Tas jādara noteiktajā termiņā, lai izvairītos no papildu sankcijām. Izpildīt kompensācijas prasības. Ja noteikts – iestādīt jaunus kokus vai samaksāt kompensāciju.

Šokolades desas maigākā versija – ar mashmelow zefīriņiem, tā izdodas ļoti gaisīga un garda

Papildu ieteikumi

Konsultējieties ar speciālistiem. Ja rodas šaubas par atļaujas nepieciešamību, pieaiciniet arboristu vai pašvaldības speciālistu. Veiciet foto un video fiksāciju. Tas var būt noderīgi strīdu gadījumā. Saglabājiet visus dokumentus. Atļaujas, atzinumus, fotogrāfijas un videoierakstus glabājiet vismaz vairākus gadus. Nepakļaujieties baumām. Informāciju pārbaudiet tikai oficiālajos avotos.

Lasi vēl: Aizmirstiet par tomātu stādiem uz palodzes, lūk unikāls veids, kā ziemā stādīt tomātus

 

Alternatīvus risinājumus, kā tikt ar šo galā atradīsi lasot otro lapu